| Pilsētas Horvātija
|
|
| Informācija par valsti |
valsts kods: HR
kontinents: Eiropa
galvaspilsēta: Zagreba
valodas: horvātu
ES dalība: nē
NATO dalība: jā
GSM: 900
GPS: 45 10 N, 15 30 E
elektrība: 230V/50Hz
naudas vienība:
kuna: HRK
1HRK = 0.170 USD
1HRK = 0.135 EUR
telefona kods:
+385-1
|
ceļojumu padomi un brīdinājumi Horvātija
| Klimata |
Ziemeļu Horvātija ir mērens kontinentāls klimats tā kā centrālās un kalnu reģioni ir kalnu klimats. Visa Adrijas jūras piekrastē, ir patīkams Vidusjūras klimats. Pavasaris un rudens ir vieglas, gar krastu, bet ziemas ir aukstas un sniegiem bagātas Centrāleiropas un Ziemeļeiropas reģioniem. Vidējā temperatūra iekšzemes janvārī svārstās no -10 līdz 5 ° C, Augusts 19 līdz 39 ° C. Vidējā gaisa temperatūra jūras piekrastē ir lielāks: līdz 11 janvāris 6 ° C, līdz 39 augusts 21 ° C. |
| Iepirkšanās |
Iepirkšanās Horvātijā parasti nav uz ceļotāju radaru valsts nav zināma, jo galvenais iepirkšanās galamērķi. Vai jūs meklējat unikālu suvenīru (skatīt to, ko pirkt Horvātijā), pārlūkošanas Horvātijas veikalos un tirgos ir daļa no iegūt-to-know-jūs pieredzi. Pat briefest iepirkšanās ekskursija sniedz ieskatu vietējām paražām, diētu un dzīves dārdzību. |
| Ēšana |
Ar piekrastes reģioni Horvātijas virtuve ir diezgan Vidusjūras garšu, kā jūs varētu gaidīt, ar daudz olīveļļu, ko izmanto gatavošanā. Tomēr horvātu virtuve tomēr ir sava īpatna identitāte, jo īpaši attiecībā uz termiski apstrādātas zivis. Tradīcija grilling un cepšanas zivis un delikateses no jūras tika veikts no paaudzes paaudzē, kur zivju garša ir atkarīga no grilling tehniku un koksnes izvēlētā veida. Ir arī tantalizing Dalmācijas olīveļļas metode cooking, gradelavanje, kas dod zivis īpašu un fantastisku garšu. Visi gar krastu un salas, zivis izvēlnes ir nepārspēts - pat pazemīgs sardīņu nekad garša gluži tik garšīgi. Daudzi Horvātijas zivju restorāniem ir savas zvejas laivām, lai jūs varat būt pārliecināti par svaigumu zivis. Arī tas nav nekas neparasts izvēlēties savu zivis izvēli dažādu sugu tur uz ledus centrā restorānā. |
| Par tiesāšanās izdevumiem |
Horvātija ir reputācija kā lēts, lai gan cenas ir augušas pēdējos gados. Tomēr Horvātija ir lētāk nekā daudzas citas Vidusjūras reģiona galamērķiem |
| Valoda |
Horvātu valodas ir dienvidu slāvu valoda, kuru galvenokārt izmanto Horvātijas iedzīvotāju, kā arī horvāti Bosnijā un Hercegovinā. Horvātijas pamatā Ijekavian izruna Stokavian dialekta (ar dažiem ietekmē no Cakavian un Kajkavian), un raksta ar Horvātijas alfabētu. |
| Tūrisms |
Tūrisms Horvātijā ir labi attīstīta rūpniecība. Daudzi tūristi apmeklēt pieredzi valsts plašo piekrasti un labi saglabājušās piekrastes Renaissance pilsētās. Horvātija 2005 bija 10 miljoni tūristu apmeklētāju, [1] un 2008. gadā 11. 260. 000 tūristiem [2]. Valstī interjers, izņemot galvaspilsēta Zagreba, erstwhile baroka kapitāla Varaždin un viduslaiku pilis pārpilnība, ir mazāk tūrisma objektiem. Astoņas teritorijām valstī, ir izraudzītas nacionālie parki, un šajās jomās ainavas ir nodrošināta papildu aizsardzība pret attīstību. Vairāki uzņēmumi darbojas flotillas jahtu pa dažādām piekrastes krasta līnija, kas ir arī populārs ar ūdenslīdēju. Valsts pašlaik tiek reklamēti saskaņā ar moto Vidusjūra kā tas bija kādreiz. |
|
No wikipedia par Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā. Tās galvaspilsēta ir Zagreba. Tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju ziemeļos, Serbiju ziemeļaustrumos, Bosniju un Hercegovinu austrumos, Melnkalni dienvidaustrumos un Adrijas jūru dienvidos. Tā ir kandidātvalsts uz iestāšanos Eiropas Savienībā un cer saņemt ielūgumu NATO 2008. gada aprīlī.
Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības Padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu.
Par Horvātijas milzīgo kultūras mantojumu liecina seši Pasaules kultūras mantojuma objekti un astoņi nacionālie parki. Horvātijas kultūrbagātība atspguļo arī tās dažreiz nemierīgo vēsturi, sākot ar Romas impērijas laiku un vēlāk ar atrašanos starp Austroungārijas un Osmaņu impērijas robežām. Horvātu virtuvei raksturīgi tādi ēdieni kā uz restēm cepta gaļa, dalmāciešu kūpinātais šķiņķis, sālītas sardīnes, aitas siers un salami desa ar papriku.
Horvātija ir slavena arī ar savu vīnu, jo vīnkopības tradīcija aizsākusies tālā senatnē.
Ekonomika.
Pateicoties tūrismam, banku darbībai un investīcijām, ekonomika 2000. g atplauka. Pēdējo gadu laikā valsti ir apmeklējuši aptuveni 10 milj. tūristu, pie tam skaits nemitīgi pieaug. Attīstītākās rūpniecības nozares: ķīmija un plastikāta ražojumi, instrumenti, metālapstrāde, elektronika, papīrs, koksnes produkti, tekstils, kuģi, degviela un pārtikas produkti. Lauksaimniecībā dominē graudu kultūras, saulespuķes, olīvu koki, citrusaugi, soja un kartupeļi. Horvātijā gan kalnos, gan uz sauszemes audzē vīnogulājus, ražo dažādu vīnu šķirnes.
Valsts iekārta un politika
Saskaņā ar 1990. g. 22. novembrī pieņemto konstitūciju
Horvātija ir parlamentāra republika.
Prezidentu ievēl vispārējās vēlēšanās uz 5 gadiem.
Šobrīd prezidents ir Stjepans Mesičs (no 2000. g. februāra, pārvēlēts 2005. g. janvārī).
Izpildvara ir Ministru padomei. Horvātijas premjerministrs ir Ivo Sanders (no 2003. g. decembra).
Horvātijas parlaments (Sabor) ir vienpalātas likumdevēja iestāde, ko veido 160 tiešās vēlēšanās uz četriem gadiem ievēlēti locekļi.
Tā ir kandidātvalsts uz iestāšanos Eiropas Savienībā un cer saņemt ielūgumu NATO 2008. gada aprīlī
2007. gada 17. oktobrī
Horvātija tika ievēlēta par ANO Drošības Padomes biedru uz 2008. un 2009. gadu.
