Dunavas Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzes baznīca

Dunavas pirmais dievnams ir bijis koka ēka, ko 1785. gadā uzcēlis muižnieks grāfs Jānis Zībergs Jaunavas Marijas godam. Tas atradies tagadējās mūra baznīcas priekšā. Vietā, kur tagad atrodas Misiju krusts, bijis vecā dievnama altāra vieta. Baznīca bijusi 14 asis gara un 7 asis plata, tajā bijis viens altāris Svētās Ģimenes godam. Pie baznīcas darbojusies jezuītu misija.
1893. gadā, redzot, ka Rubeņos prāvests Ādama Dobkievičs uzcēlis jaunu baznīcu, muižnieks Plāters juties neērti un solījies Dunavā uzcelt vēl staltāku un varenāku dievnamu nekā Rubeņos. 1898. gadā Dunavā par prāvestu kļuvis Antons Švāteļs, kura vadībā par draudzes un grāfa Plātera dotajiem līdzekļiem uzsākta jauna dievnama celtniecība. Sarkanie ķieģeļi tika iepirkti Daugavpils apkārtnē, baržās pa Daugavu tie tika nogādāti līdz Dunavai, kur tos izkrāva un ar zirgiem nogādāja līdz būvei. 1900. gadā baznīca tika uzcelta. Grāfa solījumu bija izpildījis, dievnams greznībā un krāšņumā pārspējis Rubeņu baznīcu, tā būve bija izmaksājusi 16 000 rubļu. Pirmā Pasaules kara laikā baznīca tika izpostīta — tika sašauta dienvidu siena, mūra velves griestos, tornis, cietis viens pīlārs, jumts, altāri, logi, soli un ērģeles. Lielgabala šāviņi ir redzami joprojām baznīcas mūros. Pēc kara dievkalpojumus noturēja klētī un sākās dievnama pakāpeniska atjaunošana pēc 1906. gadā izstrādātā prāvesta J. Paļukas meta. Bebrenes baznīcas prāvests V. Strelēvičs Dunavas baznīcai ieguva 12 ha zemes un 1 ha kapsētai. 1923. gadā prāvests Broņislavs Dūre uzbūvēja plebāniju, saimniecības ēkas un sagatavoja materiālus dievnama remontam. 1928. gadā par prāvestu kļuva Antons Rukmanis, kurš atjaunoja sagrauto baznīcu, palīdzot labvēļiem no Krāslavas. 1928. gada 21. oktobrī to no jauna iesvētīja Nīcgales baznīcas prāvests J. Janovičs.

Tā ir trīs navu telpa ar koka dēļu grīdu un mūra griestiem, kas veidoti velvē. Virs ieejas ir koratelpas, kas atrodas virs mūra sienas pīlāriem, kurās agrāk bija ērģeles, bet tās gājušas bojā Pirmajā Pasaules karā, tāpēc ir tikai harmonijs. Griestu velves balstās uz četriem sarkano ķieģeļu pīlāriem, dievnamu sadalot trijās navās. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Kancele un trīs baznīcā esošie altāri ir darināti no ozola koka un veidoti gotikas stilā. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas. Tajā atrodas dievnama patrona Svētā Jāzepa skulptūra, Jaunavas Marijas un citu svēto tēli. Abi sānu altāri atrodas dievgalda abos sānos, lūgšanu zāles pusē. Labās puses altārī ir Svētā Laurencija altāris ar gleznām, bet kreisajā — Jaunavas Marijas altāris ar gleznām. Pie pīlāra redzama 1938. gada 2. oktobrī iesvētītā piemiņas plāksne atcerei, kas Romas pāvests Pijs XI 1934. gadā devis svētību prāvestam Antonam Rukmanim un Dunavas draudzei.

Pievienot savu novērtējumu