Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos. Tā atrodas Balkānu pussalas ziemeļos, Donavas upes lejtecē. Daļu Rumānijas apjož Karpatu kalni, dienvidaustrumos tai ir pieeja pie Melnās jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Ukrainu, austrumos ar Moldovu, dienvidos ar Bulgāriju, bet rietumos ar Serbiju un Ungāriju. Rumānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bukareste, kurā dzīvo gandrīz divi miljoni iedzīvotāju. Rumānija ir devītā lielākā ES valsts pēc teritorijas un septītā lielākā iedzīvotāju skaita ziņā.
Modernā Rumānija sāka veidoties 1859. gadā, kad apvienojās Osmaņu pakļautībā esošās Moldāvijas un Valahijas kņazistes. Rumānijas karalistes neatkarība no Osmaņu impērijas tika pasludināta 1877. gada 9. maijā, bet starptautiski to atzina 1878. gada Berlīnes kongress.
Rumānijas robežas turpmākajās desmitgadēs ievērojami mainījās, un pašreizējas robežas tā ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara beigām. Pēc Pirmā pasaules kara Rumānijas karalistei pievienoja Transilvāniju, Bukovinu un Besarābiju. 1940. gada vasarā Besarābiju un daļu Bukovinas (mūsdienu Moldovas republiku un Ukrainas Černivcu apgabalu) pēc ultimāta iesniegšanas okupēja Padomju Savienība, bet Transilvāniju, pēc Vācijas spiediena, atdeva Ungārijai. Otrā pasaules kara laikā rumāņu karaspēks atguva Besarābiju un iekaroja arī PSRS teritorijas Dņestras upes austrumu krastā, t. sk. Odesas pilsētu. Pēc kara Rumāniju ieņēma PSRS karaspēks, karalis tika gāzts un izveidota sociālistiska republika, kas kopš 60-to gadu vidus ieturēja no Maskavas neatkarīgu politiku.
Pēc Dzelzs priekškara krišanas 1989 gadā un tautas revolūcijas pret Čaušesku diktatūru, Rumānijā tika uzsāktas politiskas un ekonomiskas reformas, kas ļāva tai 2004. gadā pievienoties NATO un arī Eiropas Savienībai. Rumānija ir arī Latīņu Savienības un Frankofonijas valstu locekle. Viena no Transilvānijas pilsētām Sibiu 2007. gadā tika izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Description above from the Wikipedia, licensed under CC-BY-SA full list of contributors
here.